Attiecībā uz mākslas terminu formas ir divas nozīmes. Vispirms tas attiecas uz vispārējo formu pieņem darbā — tās fiziskajām īpašībām. Otrkārt, ietvaros mākslas darbu veidā atsaucas uz forma starp dažādiem elementiem, kas veido darba elements. Piemēram glezna sastāv no līniju, krāsu, tekstūru, telpu, mērogs, un formātu, kā arī veidlapas elementus. Skulptūra sastāv gandrīz vienīgi no formas. Līdz mūsdienu mākslas rašanos, kad krāsas kļuva par tā konkurentu forma bija vissvarīgākais elements glezniecībā un pirmām kārtām balstās uz cilvēka ķermeni. Ārstējot vai izveidojot veidlapu art mākslinieks tiecas pārveidot dabas parādības, lai izveidotu jaunu formu, kurā ir izteiksmīga, t.i., izsaka kāda sajūta vai nozīmi pats par sevi. Mūsdienu mākslas ideja kļuva formā varētu būt izteiksmīga, pat tad, ja pilnīgi vai lielā mērā izšķīrās no uzstāšanās. 1914. gadā kritiķis Clive Bell izdomāts termins ievērojamu formā aprakstīt šādi (skatiet formālisma). Ideja bijusi svarīga loma abstraktā māksla. 1914 British pionieris abstraktā gleznotājs, David Bomberg rakstīja: "man ir lūgums pie formas izjūtu — kur es izmantoju naturālistisks forma ir attīrīta tā visa nav nozīmes jautājumā ' īrisu ir tīrā veidā būvniecība. "Pat telpas var būt forma — tēlnieks Henry Moore reiz atzīmēja, ka"caurumu var būt tik daudz formas nozīmi kā blīvs". (Sk. arī Biomorphic.)