Elektronisko mediju visbiežāk sastopamie piemēri ir videoierakstiem, audio ierakstos, slaidu prezentācijas, CD-ROM un tiešsaistes saturu. Termins ietver arī aprīkojumu, ko izmanto, lai izveidotu šos ierakstus vai prezentācijas; televīzijas, radio, telefonu, datoru. Daudz ap elektronisko mediju mākslinieku teorijas pamatā ir Walter Benjamin radošajam eseja 1936, mākslas darba vecuma no mehāniskās reprodukcijas, kas apskatīta mākslas, ir atbrīvoti no tās ietvariem, kā unikāls uzņēmums pateicoties attīstībai fotogrāfiskus reprodukcijas un formas, piemēram, kino, demokratizācijas pastāvot nav unikāls oriģinālu.