Pirmo mākslas akadēmijās Itālija parādījās renesanses laikā. Abi grupējumi mākslinieku, kura mērķis bija uzlabot sociālo un profesionālo mākslinieku, kā arī nodrošināt mācību (sk. Ecole des Beaux Arts) stāvokli. Šajā nolūkā viņi meklēja, kur iespējams iegūt karaļa vai karalisks patrons. Iepriekš gleznotāji un tēlnieki bija organizētas Ģildes, un uzskatīja par vienkāršu amatniekiem vai amatnieki. Akadēmijas kļuva izplatīta septiņpadsmitā gadsimta, kad viņi arī sāka organizēt saviem biedriem darba grupu izstādēs. Tas bija ļoti svarīgi jauninājumi, kopš pirmo reizi tā sniegta tirgus vieta, un sāka zināmā mērā brīvo mākslinieku no ierobežojumiem tiešu karaļa, baznīcas vai privāto patronāža. Spēcīgākā no akadēmijas bija franču Académie Royale de Peinture et de skulptūra, dibināts 1648 un izmitināti Parīzē Palais du Louvre. Académie sāka 1663 līdzdalība izstādēs un atvērti šie sabiedrībai no 1673. Pēc franču revolūcijas nosaukums tika mainīts uz vienkāršā Académie des Beaux-Arts. Londonas Karaliskā akadēmija dibināta 1768 ar Joshua Reynolds (vēlāk Sir Joshua) par tās pirmo prezidentu. Vidū deviņpadsmitā gadsimta akadēmijās bija kļuvis ļoti konservatīva un ar savu monopolu galvenās izstādes pretojās inovāciju paisuma naturālisms, reālisma, impresionisma un mantinieki. Rezultāts bija tāds, ka alternatīva uzrāda sabiedrības tika izveidotas un privāto komerciālo mākslas galerijas sāka parādīties (sk. salons). Akadēmijas bija apiet un akadēmiskās mākslas terminu tagad ir nievājošs nozīmes konservatīvs vai vecmodīga.