Ekonomiskās sistēmas pamatā ir pieņēmums, ka pasaules piegādes bagātības tiek fiksēts un Nāciju jāeksportē vairāk preču nekā importa apliecināt stabilu piegādi par zeltu un sudrabu par valsts kasē. Mercantile domātāji saskatīja šāda bagātība ieplūst atslēga, saglabājot un uzlabojot valsts varai un self sufficiency. Šajā kontekstā uzkrāšanās un koloniju attīstība bija liela nozīme, jo kolonijas var piegādāt ierobežotos izejvielu mātes Nāciju un kalpo kā gatavās produkcijas noieta tirgus.