Medicīnā, lielākā daļa zāles var droši lietot ar citām zālēm, bet konkrētu zāļu kombinācijas, stingri jāuzrauga mijiedarbību, bieži vien ar farmaceitu. Molekulārās bioloģijas zināšanas par gēnu/proteīnu mijiedarbība savā starpā un ar to metabolītu dēvē par molekulāro ceļus.

Mijiedarbība starp medikamentiem (narkotiku mijiedarbība) parasti iedalās vienai no divām galvenajām kategorijām: 1. farmakodinamiskās: saistībā ar darbībām, kas mijiedarbojas divas narkotikas.

  2. farmakokinētiskie: iesaistot absorbcijas, sadalījumu, metabolismu un ekskrēcija vienas vai abu mijiedarbojošās narkotikas uz otra.

Attiecībā uz efektivitāti, var būt trīs veidu mijiedarbība starp medikamentiem: piedevas, sinerģisku un vēl sliktākas. Piedevu mijiedarbība nozīmē divu ķīmisko vielu iedarbība ir vienāda ar summu, efekta divas ķīmiskās vielas, kas ņemti atsevišķi. Parasti to izraisa divas ķīmiskās vielas, kas iedarbojas uz ķermeni, tādā pašā veidā. Piemēri būtu aspirīnu un Motrin, alkoholu un Depressant, trankvilizatoru un pretsāpju līdzeklis. Sinerģētisko mijiedarbību nozīmē kopā divas ķimikālijas iedarbība ir lielāka nekā summa pēc to atsevišķas ietekmes pašas devas. Piemērs ir pesticīdu un minerālmēslu, bioloģiskā iedarbība ir postoša. Antagonistisks mijiedarbība nozīmē, ka divu ķīmisko vielu iedarbība ir faktiski mazāks par summu, kas veikti neatkarīgi vienu no otras divas narkotikas iedarbību. Tas ir tāpēc, ka otrais ķīmiskā palielina izdalīšanos no pirmajiem vai pat tieši bloķē tās toksiskās darbības. Antagonisms veido pamatu pretindes saindēšanās.